Joga ir labi pazīstama prakse, kuras izcelsme meklējama senajā Indijā. Kopš tās popularitātes pieauguma Rietumos un visā pasaulē 20. gs. sešdesmitajos gados tā ir kļuvusi par vienu no iecienītākajām metodēm ķermeņa un prāta kultivēšanai, kā arī fiziskām aktivitātēm.
Ņemot vērā jogas uzsvaru uz ķermeņa un prāta vienotību un tās ieguvumiem veselībai, cilvēku entuziasms par jogu ir turpinājis pieaugt. Tas nozīmē arī lielu pieprasījumu pēc jogas instruktoriem.
Tomēr britu veselības aprūpes speciālisti nesen brīdināja, ka arvien vairāk jogas instruktoru saskaras ar nopietnām gūžas problēmām. Fizioterapeits Benojs Metjūss ziņo, ka daudzi jogas skolotāji saskaras ar nopietnām gūžas problēmām, un daudziem no viņiem ir nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Metjūzs piemin, ka tagad viņš katru mēnesi ārstē aptuveni piecus jogas instruktorus ar dažādām locītavu problēmām. Daži no šiem gadījumiem ir tik smagi, ka nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tostarp pilnīga gūžas locītavas endoprotezēšana. Turklāt šie cilvēki ir diezgan jauni, aptuveni 40 gadus veci.
Riska brīdinājums
Ņemot vērā daudzās jogas priekšrocības, kāpēc arvien vairāk profesionālu jogas instruktoru gūst nopietnas traumas?
Metjūzs norāda, ka tas varētu būt saistīts ar sāpju un stīvuma sajaukšanu. Piemēram, kad jogas instruktori prakses vai nodarbības laikā izjūt sāpes, viņi var kļūdaini tās piedēvēt stīvumam un turpināt bez apstāšanās.
Metjūzs uzsver, ka, lai gan joga piedāvā daudz priekšrocību, tāpat kā jebkurš vingrinājums, pārspīlēšana vai nepareiza prakse ir saistīta ar riskiem. Ikviena cilvēka lokanība ir atšķirīga, un tas, ko var sasniegt viens cilvēks, var nebūt iespējams citam. Ir svarīgi zināt savas robežas un ievērot mērenību.
Vēl viens iemesls jogas instruktoru traumām varētu būt tas, ka joga ir viņu vienīgais vingrošanas veids. Daži instruktori uzskata, ka ikdienas jogas prakse ir pietiekama, un neapvieno to ar citiem aerobikas vingrinājumiem.
Turklāt daži jogas instruktori, īpaši jauni, vada līdz pat piecām nodarbībām dienā, neievērojot pārtraukumus nedēļas nogalēs, kas var viegli kaitēt viņu ķermenim. Piemēram, 45 gadus vecā Natālija pirms pieciem gadiem šādas pārslodzes dēļ saplēsa gūžas skrimsli.
Eksperti arī brīdina, ka pārāk ilga jogas pozas turēšana var radīt problēmas. Tomēr tas nenozīmē, ka joga pēc savas būtības ir riskanta. Tās ieguvumi ir atzīti visā pasaulē, tāpēc tā joprojām ir populāra visā pasaulē.
Jogas ieguvumi
Jogas praktizēšana sniedz daudz priekšrocību, tostarp paātrina vielmaiņu, palīdz atbrīvoties no liekā tauku daudzuma un atjauno ķermeņa formu.
Joga var uzlabot ķermeņa spēku un muskuļu elastību, veicinot ekstremitāšu līdzsvarotu attīstību.
Tas var arī novērst un ārstēt dažādas fiziskas un garīgas kaites, piemēram, muguras sāpes, plecu sāpes, kakla sāpes, galvassāpes, locītavu sāpes, bezmiegu, gremošanas traucējumus, menstruāciju sāpes un matu izkrišanu.
Joga regulē visas ķermeņa sistēmas, uzlabo asinsriti, līdzsvaro endokrīnās sistēmas funkcijas, mazina stresu un veicina garīgo labsajūtu.
Citi jogas ieguvumi ir imunitātes stiprināšana, koncentrēšanās spēju uzlabošana, vitalitātes palielināšana, kā arī redzes un dzirdes uzlabošana.
Tomēr ir svarīgi pareizi praktizēt ekspertu vadībā un savu iespēju robežās.
Pips Vaits, profesionāls konsultants no Fizioterapijas biedrības, apgalvo, ka joga sniedz daudzus ieguvumus fiziskajai un garīgajai veselībai.
Izprotot savas spējas un ierobežojumus un praktizējot drošās robežās, jūs varat gūt ievērojamus ieguvumus no jogas.
Izcelsme un skolas
Joga, kuras izcelsme meklējama senajā Indijā pirms tūkstošiem gadu, ir nepārtraukti attīstījusies un attīstījusies, kā rezultātā ir radušies daudzi stili un formas. Dr. Džims Malinsons, jogas vēstures pētnieks un vecākais lektors Londonas Universitātes Austrumu un Āfrikas studiju skolā (SOAS), apgalvo, ka sākotnēji joga Indijā bija reliģisko askētu prakse.
Lai gan reliģiskie praktiķi Indijā joprojām izmanto jogu meditācijai un garīgajai praksei, šī disciplīna ir ievērojami mainījusies, īpaši pēdējā gadsimta laikā līdz ar globalizāciju.
Dr. Marks Singltons, SOAS vecākais pētnieks mūsdienu jogas vēsturē, skaidro, ka mūsdienu jogā ir integrēti Eiropas vingrošanas un fitnesa elementi, kā rezultātā ir izveidojusies hibrīda prakse.
Dr. Manmats Gharte, Lonavlas jogas institūta Mumbajā direktors, BBC stāsta, ka jogas galvenais mērķis ir sasniegt ķermeņa, prāta, emociju, sabiedrības un gara vienotību, kas noved pie iekšēja miera. Viņš min, ka dažādas jogas pozas uzlabo mugurkaula, locītavu un muskuļu lokanību. Uzlabota lokanība dod labumu garīgajai stabilitātei, galu galā novēršot ciešanas un panākot iekšēju mieru.
Indijas premjerministrs Modi ir arī dedzīgs jogas praktiķis. Pēc Modi iniciatīvas Apvienoto Nāciju Organizācija 2015. gadā izveidoja Starptautisko jogas dienu. 20. gadsimtā indieši, tāpat kā pārējā pasaule, sāka plašā mērogā nodarboties ar jogu. Svami Vivekananda, mūks no Kalkutas, tiek uzskatīts par jogas ieviesēju Rietumos. Viņa grāmata "Radža joga", kas sarakstīta Manhetenā 1896. gadā, būtiski ietekmēja Rietumu izpratni par jogu.
Mūsdienās populāri ir dažādi jogas stili, tostarp Ajengāras joga, Aštanga joga, karstā joga, Vinjasas plūsmas joga, Hatha joga, gaisa joga, Jiņ joga, alus joga un kailā joga.
Turklāt jau 18. gadsimtā tika dokumentēta slavena jogas poza “Downward Dog” (“Suns lejupvērstā kustībā”). Pētnieki uzskata, ka indiešu cīkstoņi to izmantoja cīņas treniņos.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 17. janvāris
